Nesen Itālijas virtuve tika iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kas apliecina tās nozīmi un vērtību globālajā kontekstā. Savukārt, latviešu nacionālā virtuve tiek diskutēta kā vairāk «benzīns», nevis identitātes daļa, raisot jautājumus par tās attiecībām ar kultūru un identitāti.