Eiropas Savienība ir panākusi vienošanos par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, taču saglabājas neskaidrības par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu, lai atbalstītu Kijevu. Pētnieki norāda, ka cerības izbeigt karu Ukrainā nākamgad ir lielākas nekā šogad, tomēr pastāv bažas par ES vienotību Ukrainas atbalstam, īpaši 2026. gadā. Brisele meklē veidus, kā apiet nacionālo veto tiesības, un eksperti norāda, ka, kamēr agresora nauda ir drošībā, rēķinus maksā eiropieši. Diskusijas par to, vai Krievijas iesaldētie aktīvi būtu jānovirza Ukrainai, turpinās, izraisot dažādas reakcijas Eiropas valstīs.